Eņģeļi ir bijuši ar cilvēci jau kopš neatminamiem laikiem. Jau senajā Grieķijā un Babilonijā ir liecības par ugunīgām cilvēkveidīgām būtnēm, kas iejaucas cilvēces labā. Ābrahāma reliģijās ir izveidotas klasifikācijas ar veselu hierarhiju, ar īpašiem uzdevumiem, kas norāda uz to tuvumu Dievam un to lomu.

Taču neviena klasifikācija nav tik noslēpumaina kā Serafīmu klasifikācija.

Serafīni (vienskaitlī: Seraph ) Debesīs tiem ir īpaša funkcija, jo tie atrodas vistuvāk Dieva tronim. Tomēr tiem ir arī citi intriģējoši aspekti, kas, iespējams, ir saistīti ar to, ka tiem ir daudz senāka izcelsme.

No kurienes radās Serafīmi?

Serafīni kristietībā ir eņģeļu būtnes, kas pieder debesu hierarhijas augstākajai kārtai. Tie ir saistīti ar gaismu, tīrību un dedzību.

Serafi, kā mēs tos pazīstam mūsdienās, nāk tieši no jūdaisma, kristietības un islāma. Visievērojamākie Serafi ir pieminēti Vecajā Derībā Ecehiēla 1:5-28 un Jesajas 6:1-6. Pēdējā minētajā pantā Serafi ir aprakstīti šādi:

Virs Viņa (Dieva) bija serafīni, katrs ar sešiem spārniem: ar diviem spārniem tie sedza savu seju, ar diviem - savas kājas, un ar diviem tie lidoja. 3 Un tie sauca viens uz otru:

"Svēts, svēts, svēts ir Tas Kungs Visvarenais;

visa zeme ir pilna Viņa godības."

Viņu balsīm atskanot, durvju stabi un sliekšņi satricinājās, un templis piepildījās ar dūmiem.

Šie apraksti sniedz interesantu Serafīnu tēlu, identificējot tos kā svarīgas būtnes ar lielu varu, kas dzied Dieva slavas dziesmas. Tomēr ir dažādi Serafīnu tēlu varianti atkarībā no reliģiskā konteksta, kurā tie tiek skatīti.

Serafima reliģiskie varianti

Jūdaismā, kristietībā un islāmā par Serafīmiem ir atšķirīgi apraksti.

• Ebreju tradīcija sniedz detalizētus aprakstus par šīm būtnēm, kā arī informāciju par to, kā atšķirt Serafimus no citām eņģeļu kārtām. Aprakstos tie nemaz nav attēloti kā eņģeļi, bet gan kā cilvēkveidīgas pārdabiskas būtnes. Enoha, 5. Mozus un 4. Mozus grāmatās ir runāts par Serafimu klātbūtni.

• Kristīgā norāde par Serafīniem Atklāsmes grāmatā attēlo tos kā cilvēkam līdzīgus, taču tie ir arī dzīvnieku hibrīdi. Šeit viņiem ir lauvas sejas, ērgļu spārni un... čūska Par šīm būtnēm ir pretrunas un diskusijas, jo daži zinātnieki uzskata, ka tās nemaz nav Serafīni, bet gan atsevišķas būtnes, jo to izskats ir līdzīgs himērām.

• Islāma tradīcijās ir ietverta arī ticība Serafīniem, kuru mērķi ir līdzīgi kristiešu un jūdu struktūrām. Taču musulmaņi tic, ka Serafīniem piemīt gan iznīcinošas, gan labvēlīgas spējas. Tās būs redzamas tiesas dienā apokalipses laikā.

Serafima etimoloģija

Lai labāk izprastu Serafīmu izcelsmi un nozīmi, ir lietderīgi aplūkot viņu vārda etimoloģiju.

Vārds "Serafi" ir vienskaitļa daudzskaitļa vārds "Serafi". Ebreju valodas piedēklis -IM norāda, ka ir vismaz trīs šādas būtnes, bet pilnīgi iespējams, ka to ir daudz vairāk.

"Serafs" ir cēlies no ebreju valodas saknes "Sarap" vai arābu valodas vārda "Šarafa". Šie vārdi tulkojumā attiecīgi nozīmē "degošs" vai "būt pacilāts". Šāds iesauka apzīmē, ka Serafi ir ne tikai ugunīgas būtnes, bet arī tādas, kurām piemīt spēja lidot.

Lai gan Bībelē vārds Serafīni tiek lietots, lai apzīmētu šīs debesu būtnes, citā gadījumā šis vārds tiek lietots attiecībā uz čūskām.

Kā tāds, zinātnieki liecina, ka vārds Serafīms burtiski var tulkot kā "ugunīgas lidojošas čūskas".

Vārda Serafīms senā izcelsme

Vārda "Serafi" etimoloģija, kas tulkojumā nozīmē "degošas čūskas", liecina, ka to izcelsme meklējama vēl ilgi pirms jūdaisma, kristietības vai islāma.

Senajā Ēģiptē kapu un alu mākslas attēlojumos ir vairāki radījumi. Vēl vairāk, uz faraonu valkātajiem urāliem ir attēlotas spārnotas uguns čūskas, kas bieži vien ir uz cilvēka galvas vai peld ap to.

Arī babiloniešu mītos ir zināmi nostāsti par čūskām, kas spēj lidot un radīt uguni saistībā ar domām, atmiņu un dziesmām. Šajos kontekstos Serafīni tradicionāli tika uzskatīti par cilvēka prāta ekvivalentu.

Tas viss rada interesantu saikni ar sengrieķu priekšstatu par mūzām. Arī tās valdīja pār cilvēka prātu saistībā ar atmiņu, deju, prātu un dziesmām, un tām bija vairākas brīvas asociācijas ar uguni un čūskām.

Šīs pirmjūdejiski kristīgās asociācijas ar "uguni" un "lidošanu" ieskauj cilvēka prātu saistībā ar domas, atmiņas, dziesmas un galīgās cieņas pret Dievišķo tēmām. Šī ideja turpinās un dzīvo Ābrahāma izpratnē par to, kas un kādi ir Serafīni.

Serafīnu ordenis un to raksturojums

Atkarībā no Ābrahāma reliģijas, uz kuru jūs atsaucaties, Serafīniem piemīt nedaudz atšķirīgas īpašības. Taču visi trīs kristietības, jūdaisma un islāma ticējumi norāda, ka šīs degošās būtnes ir vistuvāk Dieva tronī.

Serafīni jūdaismā, kristietībā un islāmā

Saskaņā ar kristiešu liecībām Serafīni ir pirmā eņģeļu kārta, līdzās eņģeļiem. Cherubīni , un dziedāt Viņa slavas dziesmas visu dienu. Mūsdienās daži kristietības atzari uzskata, ka pastāv deviņu līmeņu eņģeļu hierarhija, kurā Serafīni un ķerubi ir visaugstākie. Tomēr ir svarīgi saprast, ka Bībelē nav norādīta nekāda eņģeļu hierarhija, tāpēc, iespējams, tā ir vēlāka Bībeles interpretācija.

Arī jūdu tradīcijas tic Serafīniem līdzīgi kā kristieši, taču tās sniedz padziļinātāku ieskatu par to raksturu, kārtu, izskatu un funkcijām. Lielākajā daļā no šīm jūdu tradīcijām Serafīni tiek uzskatīti par ugunīgām čūskām. Tieši šī atsauce uz čūskām atšķir Serafīnus no pārējām eņģeļu kārtām.

Islāmā par Serafīmiem nav minēti nekādi konkrēti dati, izņemot to, ka ir tikai divi, kas sēž vistuvāk Dieva tronim. Tie atšķiras ar to, ka tiem ir trīs spārni, nevis divi. Tās ir gaismas būtnes, kas nes pierakstītos cilvēces darbus, kurus tās iesniegs tiesas dienā.

Serafima izskats

Vienā no nedaudzajiem Bībelē atrodamajiem aprakstiem par Serafīniem ir teikts, ka viņiem ir seši spārni un daudz acu, lai viņi visu laiku varētu vērot, kā Dievs darbojas.

Viņām piemīt daiļrunīgs un neaprakstāms skaistums. Viņām ir lielas, plaukstošas dziedātājas balsis, un tās sajūsmina ikvienu, kas ir pietiekami laimīgs, lai tās dzirdētu klātienē.

Īpaša iezīme ir to seši spārni.

• Divi par lidošanu, kas simbolizē viņu brīvību un slavēšanu.
• Divi - lai aizsegtu viņu sejas, lai viņus neapdullinātu Dieva spožums.
• Divi uz kājām, lai paustu pazemību un paklausību dievam.

Tomēr grieķu pareizticīgo Bībelē ir teikts, ka abi spārni aizsedz Dieva seju, nevis Serafīnu sejas.

Šādi aplūkojot tulkojumus, kļūst svarīga burtiska dažādu tekstu interpretācija, lai saprastu visu apjomu un ainu. Tas ir tāpēc, ka vecākās valodas ne vienmēr ir viegli konvertējamas angļu valodā.

Serafīmu loma

Serafīniem Debesīs ir svarīga loma, jo tie nepārtraukti dzied Visvarenajam slavas dziesmas.

Dieva slavēšana

Serafi dzied himnas, dejo un cildina Dievu un Viņa bezgalīgo svētumu. Šī augstākā, svētā eņģeļu kārta apvieno mīlestību un patiesību, vienlaikus atspoguļojot dievišķo līdzjūtību un taisnību. Viņi ir atgādinājums cilvēcei par Radītāju Viņa radībai, parādot, kā dziedāt un priecāties par Dieva slavu.

Viņi neguļ, ar nerimstošu dziesmu nepārtraukti modrās pie Dieva troņa. Tas piešķir viņiem sava veida aizsargājošu aizbildņa lomu kopā ar Radītāju.

Grēka attīrīšana

Jesajas stāstījums par viņa pieredzi ar vienu Serafiju norāda uz to spēju izdzēst grēku no dvēseles. Šī konkrētā Serafija nesa no altāra karstu ogli un pieskārās tai pie Jesajas lūpām, kas attīrīja viņu no grēka. Šis akts šķīstīja viņu pietiekami, lai viņš varētu sēdēt Dieva priekšā un būt Viņa pārstāvis cilvēces labā.

Trisāģions

Viņu spējas un pastāvība dziesmās un himnās mums parāda arī vēl vienu svarīgu Serafīnu mērķa aspektu. Trisagions jeb trīskāršais himns, kas satur trīskāršu Dieva kā svēta piesaukšanu, ir svarīgs Serafīnu aspekts.

Īsumā

Serafīni ir degošas eņģeļu būtnes, kas sēž vistuvāk Dieva tronim, piedāvājot dziesmas, slavinājumus, himnas, dejas un aizbildniecību. Viņiem ir potenciāls attīrīt dvēseles no grēkiem un mācīt cilvēcei, kā godāt Dievišķo. Tomēr pastāv diskusijas par to, kas īsti ir Serafīni, un dažas norādes liecina, ka tās ir ugunīgas, čūskām līdzīgas būtnes.