Siddharta Gautama, ko biežāk dēvē par Budu jeb "apgaismoto", bija cēlies no priviliģētas dzīves, no kuras viņš galu galā atteicās, meklējot pestīšanu.

Budisti uzskata, ka kādu dienu, meditējot zem koka, viņš piedzīvojis epifāniju par ciešanu jēdzienu. No šīs epifānijas izrietēja budisma pamati, kurus oficiāli sauc par Četrām cēlajām patiesībām.

Četru cēlo patiesību nozīme

Četras cēlsirdīgās patiesības ir plaši atzītas par Budas pirmo sprediķi, tāpēc tās ir budisma prakses pamatā. Tajās ir ietvertas daudzas no budistu pamatdoktrīnām un vadlīnijām.

• Tie pārstāv Atmodu saskaņā ar budistu leģendām Buda meditēja zem bodhi koka, kad viņa prātā izgaismojās ciešanu un izpirkšanas jēdzieni, kas galu galā noveda pie viņa apgaismības.
• Tās ir pastāvīgas un nekad nemainīgas Lai gan emocijas un domas svārstās un situācijas laika gaitā mainās, neviens cilvēks nevar izvairīties vai izvairīties no novecošanās, slimības un nāves kādā brīdī.
• Tie nozīmē cerību ka ciešanu, dzimšanas un atdzimšana Viņi sludina, ka izvēle ir cilvēka paša ziņā - palikt uz tā paša ceļa vai mainīt savu kursu un galu galā arī likteni.
• Tie simbolizē brīvību Pēc ceļa uz apgaismību un galu galā sasniedzot atbrīvoto stāvokli - nirvānu, cilvēkam vairs nekad nav jāpārdzīvo reinkarnācija.

Četras zīmes/pazīmes

Tas, kas pamudināja pašu Budu mainīt savas dzīves gaitu, bija virkne nozīmīgu satikšanos, ko viņš piedzīvoja 29 gadu vecumā. Stāsta, ka reiz viņš izgājis no savas pils sienām, lai iepazītu ārpasauli, un bijis šokēts, redzot pierādījumus cilvēku ciešanām.

Pretēji ideālajai, greznajai dzīvei, kas viņu vienmēr ieskauj kopš dzimšanas, tas, ko viņš ieraudzīja, pavēra viņam acis uz pilnīgi citu pasauli. Šīs četras zīmes kļuva pazīstamas kā četras Budas zīmes jeb četri Budas skati:

1. Vecs vīrs
2. Slims cilvēks
3. Miris ķermenis
4. Askēts (kāds, kurš dzīvoja ar stingru pašdisciplīnu un atturību)

Pirmās trīs zīmes esot likušas viņam saprast, ka no jaunības, veselības un dzīvības zaudējuma nevar izvairīties, liekot viņam samierināties ar savu mirstību. Un, pastāvot karmas likumam, cilvēks ir spiests šo procesu atkārtot atkal un atkal, pagarinot savas ciešanas.

Savukārt ceturtā zīme norādīja uz izeju no karmiskā rata, kas ir, sasniedzot nirvānu jeb perfektu esības stāvokli. Šīs četras zīmes kontrastēja ar dzīvi, ko viņš vienmēr bija iepazinis, un viņš jutās spiests doties savā ceļā uz apgaismību.

Četras cēlsirdīgās patiesības

Šīs doktrīnas, kas budistiem pazīstamas kā "Ariyasacca", runā par nemainīgu realitāti, kas ļautu sasniegt nirvānu. ariya , kas nozīmē tīrs, cēls vai cildens; un sacca kas nozīmē "īsts" vai "patiess".

Četras cēlsirdīgās patiesības Buda bieži izmantoja savās mācībās kā līdzekli, lai dalītos savā ceļojumā, un tās ir atrodamas Dhammacakakkappavattana Sutta, kas ir Budas pirmās lekcijas oficiālais ieraksts.

1- Pirmā cēlā patiesība: Dukkha

Dukkha jeb Pirmā cēlā patiesība dažkārt tiek dēvēta par negatīvu skatījumu uz pasauli. Tomēr šī mācība ir kas vairāk nekā tikai virspusējs fizisku sāpju vai diskomforta raksturojums, ko cilvēki izjūt. Tā nav ne negatīva, ne pozitīva.

Drīzāk tas ir reālistisks cilvēka eksistences attēlojums, kurā cilvēki pārdzīvo garīgās ciešanas, izjūt vilšanos vai neapmierinātību, bailes palikt vienatnē. Fiziski cilvēki nevar izvairīties no tā, ka ikviens novecos, saslims un nomirs.

Ņemot vērā tās patieso nozīmi, Pirmo cēlo patiesību var uzskatīt arī par tādu stāvokli, kad cilvēks ir sašķelts vai sadrumstalots. Kad cilvēks iegrimst ārējo vai virspusējo baudu meklējumos, viņš zaudē no redzesloka savu dzīves mērķi. Savās mācībās Buda uzskaitīja sešus dukkha gadījumus cilvēka dzīvē:

• Dzimšanas pieredze vai liecinieks
• Slimības ietekmes sajūta
• Ķermeņa novecošanās izraisīta ķermeņa vājināšanās.
• Bailes no nāves
• Nespēja piedot un atbrīvoties no naida.
• Zaudēt savu sirds vēlmi

2- Otrā cēlā patiesība: Samudaja

Samudaja, kas nozīmē "izcelsme" vai "avots", ir Otrā cēlā patiesība, kas izskaidro visu cilvēces ciešanu cēloņus. Pēc Budas domām, šīs ciešanas izraisa nepiepildītas vēlmes, un tās izraisa izpratnes trūkums par savu patieso dabu. Vēlmes šajā kontekstā nenozīmē tikai sajūtu, ka kaut ko vēlamies, bet gan apzīmē kaut ko vairāk.

Viena no tām ir "kāma-taṇhā" jeb fiziskās alkas, kas attiecas uz visām lietām, ko mēs vēlamies un kas saistītas ar mūsu maņām - redzi, smaržu, dzirdi, garšu, garšu, sajūtām un pat mūsu domām kā sesto maņu. Otra ir "bhava-taṇhā" - ilgas pēc mūžīgās dzīves jeb pieķeršanās savai eksistencei. Tā ir noturīgāka vēlme, ko, Budasprāt, ir grūti iznīdēt, ja cilvēkssasniedz apgaismību.

Visbeidzot, ir "vibhava-taṇhā" jeb vēlme pazaudēt sevi. Tā nāk no destruktīvas domāšanas, no stāvokļa, kad cilvēks zaudē jebkādu cerību un vēlas pārtraukt eksistenci, jo tic, ka tādējādi visas ciešanas beigsies.

3 - Trešā cēlā patiesība: Nirodha

Trešā cēlā patiesība jeb Nirodha, kas tulkojumā nozīmē "beigas" vai "noslēgums", sludina, ka visām šīm ciešanām ir gals. Tas ir tāpēc, ka cilvēki ne vienmēr ir bezpalīdzīgi, jo viņiem ir iespēja mainīt savu virzību, un tas notiek caur nirvānu.

Tikai apzināšanās, kas ir patiesās ciešanas un kas tās izraisa, jau ir solis pareizajā virzienā, jo tas dod indivīdam iespēju izvēlēties, kā rīkoties. Kad cilvēks pacelsies, lai novērstu visas savas vēlmes, viņš atgūs izpratni par savu patieso dabu. Tas tad ļaus viņam novērst savu nezināšanu, kas novedīs viņu pie nirvānas sasniegšanas.

4- Ceturtā cēlā patiesība: Magga

Visbeidzot, Buda norāda ceļu, kā atbrīvoties no ciešanām un pārtraukt reinkarnāciju secību. Tā ir Ceturtā cēlā patiesība jeb "Magga", kas nozīmē ceļu. Tas ir ceļš uz apgaismību, ko Buda ir noteicis kā vidusceļu starp divām galējām vēlmju izpausmēm.

Viena no izpausmēm ir indulgence - ļaut sev apmierināt visas alkas. Buda reiz dzīvoja šādu dzīvi un zināja, ka šis ceļš neiznīcina viņa ciešanas. Pilnīgs pretstats tam ir atteikšanās no visām vēlmēm, ieskaitot pamatvajadzību pēc iztikas. Arī šo ceļu Buda izmēģināja, tikai vēlāk saprata, ka arī tas nav risinājums.

Abi ceļi nedarbojās, jo katra dzīvesveida kodols joprojām bija saistīts ar sevis esamību. Tad Buda sāka sludināt par Vidējo ceļu - praksi, kas atrod līdzsvaru starp abām galējībām, bet vienlaikus novērš sevis apzināšanos.

Tikai nošķirot savu dzīvi no sevis izjūtas, cilvēks varēs sasniegt apgaismību. Astoņkāršais ceļš , kas ir Budas noteiktās vadlīnijas, kā cilvēkam vajadzētu dzīvot savu dzīvi attiecībā uz pasaules izpratni, savām domām, vārdiem un uzvedību, savu profesiju un centieniem, savu apziņu un lietām, kurām cilvēks pievērš uzmanību.

Secinājums

Četras cēlsirdīgās patiesības var šķist drūms skatījums uz dzīvi, taču savā būtībā tās ir spēcinošs vēstījums, kas runā par brīvību un likteņa kontroli. Tā vietā, lai ierobežotos ar domu, ka viss, kas notiek, ir lemts un to nevar mainīt, budisma doktrīnas ietver ideju, ka, uzņemoties atbildību un izdarot pareizās izvēles, mainīsies jūsu likteņa trajektorija.nākotne.